Agita Puķīte

Tā kā iestājies tumšais laiks, būt redzamam ielas malā, uz lauku ceļa vai jebkurā citā

Lasītājs jautā: Es ilgi domāju, zvanīt vai nezvanīt uz redakciju, taču izlēmu, ka tomēr ir kaut kas jāpanāk. 11. novembri biju nolikt svecītes pie pieminekļa Puisītim Meža kapos. Cilvēki nāca un gāja, bet ik pa laikam kāds pabrīnījās, kāpēc piemineklis ir aiz žoga. Domāju, nu ko tie cilvēki tur runā, bet, kad pati piegāju pie pieminekļa, mani pārņēma samulsums – ap Puisīti bija aplikts žogs un pašā priekšpusē uzlikts liels plakāts ar aizliegumu likt svecītes. Ziniet, esmu vecs cilvēks un daudz ko pieredzējis, bet pat padomju laikā ap šo pieminekli nebija žoga! Mani tas tik ļoti satrieca, ka nolēmu aicināt jūs kaut ko darīt lietas labā, lai vismaz līdz valsts svētkiem to visu varētu aizvākt. Ir taču dažādi veidi, kā var izveidot vietu svecītēm, domē taču ir tik daudz gudru un zinošu cilvēku, kas prot tika labas lietas paveikt, tikai vienu gan lūdzu: noņemiet to žogu! Un vispār – vai ap šādu pieminekli, kas taču ir kultūrvēsturisks objekts, drīkst likt tik neglītu žogu?!

Jūs jautājat: – Tikko kā Rīgas pašvaldība paziņoja, ka politiski represētās personas saņems 100 eiro. Latvijas simtgadē šādu naudas summu atvēlēja valsts, taču ir jautājums par šo gadu un Tukuma novada attieksmi pret saviem cilvēkiem? Es zinu, ka par šo jautājumu ir bieži vaicāts, tomēr gribu painteresēties, vai tā nedomā, sagaidot valsts svētkus, izmaksāt kādu pabalstu represētajiem cilvēkiem? Kādreiz Tukuma dome šādu pabalstu maksāja, taču pēc tam no tā atteicās, un arguments vienmēr bija tāds, ka, represētie, lūk, tāpat jau saņem lielākas pensijas, bet daudz citiem klājas vēl grūtāk. Es piekrītu, ka daudziem cilvēkiem būtu vajadzīga palīdzība, taču tas, ka represētie cilvēki saņem ļoti lielas pensijas, arī nereti ir māns. Pieļauju, ka tiem, kas tika izsūtīti 1941. gadā, bija lielākas pensijas, bet tiem, kas, piemēram, piedzima otrā izsūtījuma laikā, piemēram, tās nebūt nav lielas. Tas ir aktuāli arī tagad, kad daudzi cilvēki ir nonākuši krīzē.

Tā kā pie Slampes bērnudārza izlikts paziņojums vecākiem par to, ka pirmsskolas iestādē «Pienenīte» konstatēts «Covid-19» saslimšanas gadījums, mēs interesējāmies, kas šajā situācijā jāievēro bērniem, viņu vecākiem un personālam – pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem, kā arī – vai bērnudārzs no rītdienas, 12. novembra, tiks slēgts?

Šodien, 11. novembrī, no 10.00 Centrālās laboratorijas analīžu pieņemšanas punkts atkal darbojas Pauzera pļavās – Revolūcijas ielā 2. Šajā vietā, kā skaidroja Centrālās laboratorijas klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Kristīne Ūdre, ir novietota moduļveida ēka, kurā tiek nodrošināti ērti apstākļi Covid-19 analīžu noņemšanai.

A/s «Latvijas valsts meži» informē, ka jau novembra otrajā pusē tiks ”uzsākti meža kopšanas un sanitārā stāvokļa uzlabošanas darbi Melnezera apkārtnē”. Uzņēmums darbus plāno arī decembrī un nākamā gada janvārī.

Kad pagājušajā nedēļa satikās SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» dibinātāji, lai lemtu par turpmāko rīcību,

Visu šo nedēļu Centrālās laboratorijas Covid-19 analīžu ņemšanas punkts darbojas Melnezera ielā 1, taču arvien vēl par šādu pašvaldības izvēli pretenzijas izsaka Tukuma Sporta skolas audzēkņu vecāki un pedagogi, jo šajā pat ēkā notiek šaušanas nodarbības. Ņemot vērā šo neapmierinātību, ir plānots analīžu veikšanas punktu pārcelt.

Lai varētu darboties gan bērni, gan pieaugušie – ar šādu mērķi jau septembrī arī Lestenē izveidots kopienu centrs. Pagaidām tam atvēlēta viena telpa un virtuve kultūras namā, taču jau šonedēļ sāksies remonts bijušajās pasta telpās Lestenes pakalpojumu centrā, un tad centrs pārcelsies uz turieni.

Kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, šomēnes (14. oktobrī), viesojoties SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra» atkritumu poligonā «Janvāri», teica, ka šo uzņēmumu, skāris kāds lāsts, iespējams, viņš nebija tālu no patiesības. Līdz ar diviem kriminālprocesiem tagad atklātība nācis fakts, ka «Swedbank» visdrīzāk nepagarinās aizdevuma līgumus, kuru termiņš beidzas 2021. gada sākumā, un sadarbību ar uzņēmumu neturpinās. Bet tas nozīmē, ka deviņām pašvaldībām – «Piejūras» dibinātājām – var nākties atmaksāt kredītu 2 miljonu eiro apmērā.

Ir pagājuši seši mēneši, kopš valsts noteica jaunu kārtību kompensējamo zāļu izrakstīšanā, proti, ka receptē tiek norādīts zāļu ķīmiskais sastāvs un ka pacientam izsniedzamas tobrīd lētākās zāles. Tomēr jaunā kārtība ir radījusi arī daudz jautājumu, par kuriem runājām ar farmaceiti un Centra aptiekas vadītāju Agnesi Riteni.

No 19. oktobra Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldes vadītāja pienākumus pilda Edgars Keirāns.E. Keirānu sazvanījām piektdien, 16. oktobrī, un noskaidrojām, ka viņš līdz šim strādājis par saimnieku Tumes un Degoles pagastu pārvaldē, taču izlēmis pamēģināt kaut ko jauna, vismaz uz laiku.