”Kāpēc gan ne?” tā, gluži kā aizgājušo laiku pionieri, teju uz visu ir gatavi pašdarbnieki. Par to kārtējo reizi varēja pārliecināties katrs, kam bija tā iespēja būt Slampē 19.janvāra vakarā, kad tur notika mazliet tā kā no aizmirstības izvilktais, bet reiz tik tradicionālais Pašdarbnieku vakars.
”Kāpēc gan ne?” tā, gluži kā aizgājušo laiku pionieri, teju uz visu ir gatavi pašdarbnieki. Par to kārtējo reizi varēja pārliecināties katrs, kam bija tā laimīgā iespēja būt Slampē pagājušās piektdienas vakarā, laikā, kad tur notika mazliet tā kā no aizmirstības izvilktais, bet reiz tik tradicionālais Pašdarbnieku vakars.
”Valsts izaugsmes tempi dubultojas”, ”Būs papildu 35 miljoni eiro reģionālo ceļu sakārtošanai”, ”Līdz šim nepieredzēts
Uzzinot par to, ka akciju «100 kailcirtes Latvijas simtgadei» izsaukušie Zemkopības ministrijas virzītie noteikumi par
Jautā lasītājs: – Viesatu dabas takā uzgājām milzīgu sēņu pusapli. Vai nevarētu noskaidrot, kas šis ir par dabas brīnumu?
“Es jau nemeloju, es tikai nesaku taisnību!” tā reiz, jokus dzenot, viens otru kacinājām
Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un
Latvijas politisko laikapstākļu barometrā bultiņa sākusi pamanāmi tiekties pretī uzrakstam «Uz Saeimas vēlēšanām». Un daudzi,
Ar rudenīgi zeltaino lapu un sarkanā paklāja ceļu, ar aicinoši izgaismotiem logiem konkursa nominantus, viņu atbalstītājus un sveicējus piektdienas, 13 oktobra, vakarā sagaidīja kultūras pils «Ziemeļblāzma» Rīgā.
Tieši tā gribētos raksturot svinīgo pasākumu, kurā šogad tika sumināti konkursa «Sējējs 2017» laureāti. Ar rudenīgi zeltaino lapu un sarkanā paklāja ceļu, ar aicinoši izgaismotiem logiem konkursa nominantus, viņu atbalstītājus un sveicējus piektdienas, 13 oktobra, vakarā sagaidīja kultūras pils «Ziemeļblāzma» (Rīgā).
“Dziedāšana bija mans sapnis no mazotnes; cik vien es sevi atceros, esmu vēlējusies dziedāt… Mācījos Tukuma Raiņa ģimnāzijā, mūzikas skolā un Rīgas Doma kora skolā. Un mans sapnis bija iestāties Latvijas Mūzikas akadēmijā, taču šīs durvis man neatvērās…
Atzīšos, jau pāris nedēļu prātā pārlieku savdabīgu spēli ar slepeno nosaukumu ”Vienlīdzīgā iespēja”. Bet sākās
