ntz.lv

Skaidrā, ar ķiveri un bez pasažieriem: Valsts policijas ieteikumi drošai braukšanai ar elektroskrejriteni

Braukšana alkohola reibumā vai divatā uz viena braucamā, pārāk ātra un agresīva manevrēšana starp citiem satiksmes dalībniekiem un nespēja savaldīt braucamo – šāda pārgalvīga elektroskrejriteņu vadītāju rīcība visbiežāk noved pie negadījumiem un traumām, liecina Valsts policijas novērojumi. Valsts policija atgādina, kādi noteikumi ir jāievēro un kā sevi pasargāt, lai brauciens ar elektroskrejriteni nebeigtos slimnīcā un būtu drošs gan vadītājam, gan citiem satiksmes dalībniekiem.

Kāpēc atkal kurinās ar gāzi?

Lasītājs jautā: – Mēs ieraudzījām, ka pie mums, Smārdes ielas mājām, atkal tiek nomainīts granulu katls pret gāzes apkuri – redzējām, kā atved gāzes tvertnes. Mums ir iebildums par to, ka ar iedzīvotājiem neviens nerunā, neviens neko nestāsta, bet vajadzētu taču būt tā, ka mūs par to vismaz informē.

Aicina uzmanīties un neieķerties vados

1. maijā, kā ierasts, Latvijā tiek atklāta spiningošanas sezona. Lai makšķerēšanas prieku neaizēnotu elektrotraumas radītas sekas, elektrotīkla uzturētājs AS “Sadales tīkls” atgādina drošības noteikumus gaisvadu elektrolīniju tuvumā. Ar makšķeri aizķerot elektrolīniju, cilvēks var gūt tādu elektriskās strāvas triecienu, kas var izraisīt dzīvībai bīstamus ķermeņa apdegumus un orgānu bojājumus.

Pašiem jāpieskata savas bagātības

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.

Attieksme mainījusies

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.

Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.