Sieviete sūdzas draudzenei:
– Nekādi nevaru vīru pieradināt pie kārtības. Katru reizi viņš savu naudasmaku slēpj citā vietā.
Draudzeņu saruna:
– Zini, Kaspars ir tāds muļķis!
– Kāpēc tā?
– Es viņam saku, ka negribu viņu vairs redzēt, bet viņš… izslēdz gaismu!
Fizikas skolotājs:
– Ernest, kurš saskaldīja atomu?
– Es nē! Es vakar nebiju skolā…
No tūrista dienasgrāmatas:
"Vakar noķēru tauriņu. Lielu, skaistu, bet – negaršīgu!"
Mazdēls:
– Vecomāt, cik reižu tev jāsaka, ka es mācīšos par pediatru nevis par pedofilu.
– Es mīlu jūsu meitu! Es nevaru bez viņas dzīvot!
– Tad ko jūs darāt šeit, manā kabinetā? Apbedīšanas birojs atrodas trīs kvartālus tālāk!
Sieva:
– Ja kāds mani nolaupītu un pieprasītu miljonu izpirkšanas naudu, ko tu darītu?
Vīrs:
– Es nopirktu loterijas biļeti un gaidītu, kad laimēšu miljonu.
Vectēvs guļ ļoti slims. Mazais Pēterītis tomēr drīkst viņu apciemot.
– Tu pasaki viņam kaut ko labu, patīkamu, – pamāca māte.
– Vectētiņ, – mazais tūdaļ steidz pavēstīt, – tētis teica, ka tevi apglabāšot ar mūziku!
Puisēns – taksometra vadītājam:
– Aizvediet mani, lūdzu, uz skolu.
– Es braucu uz otru pusi.
– O! Tas ir vēl labāk!
Iereibis pilsonis mēģina pielāgot savu durvju atslēgu apgaismes stabam. Pienāk policists un draudzīgi aizrāda:
– Šeit, manuprāt, mājās neviena nav.
– Jābūt, policista kungs. Vai neredzat, ka augšā deg gaisma?
Sarunājas divas draudzenes:
– Fēlikss mani vakar aizveda uz operu par trīs grašiem…
– Es jau sen tev teicu, ka viņš ir neiedomājami skops!
– Jūsu dvīņi ir tik ļoti līdzīgi! Kā jūs viņus atšķirat?
– Jānītis prot skaitīt līdz simtam, bet Pēterītis – tikai līdz piecdesmit…
Divus latus šoreiz piešķiram Aijai Smildziņai:
Teātrī kāda manierīga dāma vēršas pie sava blakussēdētāja:
– Ja mana cepure jūs traucē, es to varu noņemt…
– Ko jūs, lai taču paliek! Cepure ir daudz smieklīgāka nekā luga!
Nav vēl komentāru.