Dažādi

Latvijas jauniešiem vēl ir iespēja pieteikties studijām Dānijas augstskolās, kur pieteikšanās termiņš ir pagarināts līdz š. g. 8. aprīlim. Tā kā dažās programmās vēl ir brīvas vietas, aicinām jauniešus izmantot šo iespēju.

Tomēr jāņem vērā, ka otrā pietiekšanās raunda laikā tiek ievērots princips “kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ" jeb – studiju programmas kurss var tikt nokomplektēts pirms students paspēj iesniegt savu pieteikumu.

Mūžs ir garš un, dzīvē kā jau dzīvē – tajā bijuši gan gaišie brīži, gan sava rūgtā garoziņa. Bet, neskatoties uz pārbaudījumiem, ko liktenis licis priekšā, Harija Macarovksis nekad nav rokas nolaidis un pat tagad, kad godam pelnītie pensijas gadi sen jau kā sagaidīti, vēl arvien strādā vienā un tajā pašā darba vietā – mēbeļu rūpnīcā, kādreizējā «Vulkānā».
Jā, kā pats atzīst, varētu jau arī visu mest pie malas un pilnībā nodoties savam vaļaspriekam – kokgrebumam, kam vienmēr bijusi ierādīta otrā plāna loma, bet, ko darīt – tādi laiki – jāstrādā!

Piektdienas pēcpusdienā Tukuma bibliotēka aicināja uz atmiņu pēcpusdienu – tikšanos ar grāmatas «Sibīrijas bērni» sastādītāju, režisori Dzintru Geku un filmas «… un Igarka, cerība un Taurenis» galveno varoni Nadeždu Āriņš.

Joprojām mūsu tautsaimniecība attīstās stihiski, pietrūkst nākotnes redzējuma, trūkst arī konsekvences no valsts institūciju un ierēdniecības puses. Nemitīgi mainās spēles noteikumi – dažādas prasības, subsīdiju un atbalsta nolikums. Vēl salīdzinoši nesen cukurbiešu audzētāji veica ražošanas modernizācija – pirka jaunu, dārgu tehniku, bet nu šo lauksaimniecības nozari Latvijā būsim jau aizmirsuši.

27. marta pievakarē pie Lapmežciema novada muzeja parkā atklāja piemiņas akmeni represētajiem ciemniekiem. Piemineklim līdzekļus saziedoja novada iedzīvotāji un savu artavu piešķīra arī novada dome, bet to darināja Arvīds Stulbergs. Tam, lai represētajiem un izsūtītajiem lapmežciemniekiem būtu piemiņas vieta, piemiņas akmens, daudz pūļu ieguldīja Maija un Kārlis Parfianoviči, Arvīds Strupis.

Vakar kuplā sveicēju pulkā tukumniece Mirdza Gintēna svinēja 100. dzimšanas dienu. Lai arī par svētku mielastu rūpējušies labi draugi, viņa raudzījās, lai katram būtu, kur apsēties, un tiktu kāds gardums no bagātīgā svētku galda. Savukārt šķiroties – par spīti tam, ka grūti piecelties un staigāt – viesus pavadīja līdz pat durvīm…

Kopš šīs nedēļas Tukuma Skaistumkopšanas un sporta centrā «Harmonija» aplūkojama ceļojošā fotogrāfiju un plakātu izstāde «Modernie divdesmitie»
Īsumā ar izstādi iepazīstināja viena no tās veidotājām, Tukuma muzeja speciāliste Ilze Paparinska:

28. un 29. martā – aizvadītajās brīvdienās – Tukuma kultūras namā izskanēja folkfestivāls «Kurzemītes maliņā». Uz to bija sabraukuši «Austras bērni» (mūziķes Austras Pumpures skolēni), bardi un dzejnieki no visas Latvijas; žēl vien, ka publikas vietā – paši dalībnieki, jo folkmūzikai joprojām visai šaurs piekritēju loks.

Viesatu kultūras namā reizi mēnesī notiek biedrības «Kamene» darbinieču saiets. Martā sapulce iekrita otrdien. Nodarbības tēma bija «Pankūkas». Kamenes no «Kamenes» nesa līdzi no mājām pašceptās pankūkas. Cēla galdā un dižojās.

27. martā uz kinoekrāniem varēsim redzēt jaunu latviešu piedzīvojumu komēdiju «Mazie laupītāji». Šķiet, filmas uzņemšanas radošā grupa jau pirms gada zināja, ka mūs piemeklēs krīze. Filmas sižets ir apbrīnojami trāpīgs: piecgadīgais Robis un nedaudz vecākā māsa spiesti pārcelties uz laukiem, jo tēvs zaudējis darbu un nevar samaksāt kredītu. Banka viņiem atņem jauno dzīvokli pilsētā. Bērni nolemj palīdzēt vecākiem un kaļ plānu, kā aplaupīt banku, kura viņu vecākiem atņēmusi dzīvokli…

27. martā, Tukuma ledus hallē ar slidošanu un balvu pasniegšanu dažādās nominācijās noslēdzās Latvijas skolu audzēkņu karikatūru konkurss «Runča piedzīvojumi Latvijā», kas jau sesto gadu tiek organizēts mākslinieka Gunāra Bērziņa piemiņai.

25.marts ir smaga diena – visai latviešu tautai un arī mums.
Cīruļputenis padraiskojās, bet tas uz labu, jo putenis kopā ar cīruļiem pavasari atnesis. Un atnesis arī tiem komunistiskā genocīda upuriem, kurus akurāt pirms 60 gadiem lopu vagonos aizveda tālu prom no dzimtenes.