Dažādi

20. martā Tukumā Lielās dienas rītu saskaņā ar senču ritiem sagaidīja entuziastu kopa rīkstnieka un dziednieka Māra Zvauņa vadībā (viņš arī viens no līderiem rajona šaha čempionātā). Māris katru dalībnieku nopēra pūpolzariem, svētību vēlēdams; tam sekoja rituāls Tukuma pilskalnā, mazgāšanās pret austrumiem tekošā avotiņā aiz Spartaka ielas garāžām (šī avota ūdens stiprinot garīgi, bet līdzās esošais pie dīķa – vairojot fizisko spēku) un vispēdīgi Lieldienu rituāli Āža kalnā – arī enerģētiski spēcīgā vietā.

Februāra beigās redakcijā izskanēja ziņa, ka Slampes pusē līdzās tīrelim it kā lāča pēdas redzētas – vai tiešām mūsu pusē lācis? Sazinoties ar Ķemeru nacionālā parka speciālistu Jāni Ķuzi, uzzinājām, ka 24. februārī parka teritorijā veikta dzīvnieku pēdu uzskaite – jāsagaida tās rezultāti, taču par lāci (ne Laimes, ne citādu) gan nekas neesot dzirdēts…

Kāda kundze mums piezvanīja «Ceturtdienu sarunu» laikā. Rosināja rakstīt par darbīgiem ļaudīm: "Biedē mūs vai katru mīļu brīdi – krīze, bedre visdziļākā, samazina algas, ceļ nodokļus, – to tik visu raksta avīzēs, vēstī tālrādē. Nereti rokas nolaižas, liekas, ka vai gals klāt… Bet ir taču cilvēki, kuri čadīgi stādā. Viņiem allaž darba pilnas rokas un par grūtajiem laikiem nav laika domāt." Aicināta tādus nosaukt, kundze pēc brīža piezvanīja vēlreiz – lai uzrakstot par Grašu ģimeni no Durbes ielas Tukumā. Viņi esot labi un darbīgi ļaudis, kam neviens darbiņš neesot par grūtu. Un tā tas esot bijis visos laikos. Arī tagad.

Šobrīd Tukuma Ledus hallē ir aplūkojama skolēnu karikatūru konkursa «Runča piedzīvojumi Latvijā» labāko darbu izstāde – pavisam konkursam tika iesūtīti 392 darbi no 32 Latvijas skolām.

Tukumā bija iespējams izbaudīt Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) iedibinātās tradīcijas labumus – bezmaksas notāra konsultāciju par sev būtiskiem jautājumiem.

Tuvojoties pavasarim un zivju nārsta laikam, stājas spēkā virkne makšķerēšanas ierobežojumu, ko nosaka LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 31 «Makšķerēšanas noteikumi» (10.01.2006).

16. martā, Lestenes Brāļu kapos leģionāru piemiņas dienā tā sacīja un, ja ne skaļi, tad pie sevis domāja latviešu karavīri. Arī pārējie ap 300 piemiņas brīdī klātesošie cilvēki. Un, protams, arī daudzi politiķi, kuri šoreiz kuplā pulkā spietoja. Vēlēšanas tak teju aizdurvē. Zvejoja veco karavīru balsis.

16. marts. Pat visbezcerīgākajā necopes dienā jūs varat gūt tādu trofeju, kāda gadās tikai vienreiz

Tukuma rajona izglītības pārvaldē atklāta skolu lietišķās un vizuālās mākslas pulciņu darbu izstāde «Pretī saulītei».

"Tikko klausījos ziņās, ka 1999. gadā bezdarbnieku skaits Latvijā bija daudz lielāks nekā šobrīd, tolaik tas sniedzās krietni pāri 100 000, bet, jājautā – kādēļ tieši tagad visi ir tik satraukti un runā par krīzi? Atslēgas vārds ir… kredīti," secina Vita Jurševska. Viņa jau piekto gadu, sadarbojoties ar Nodarbinātības Valsts aģentūru (NVA), vada seminārus jeb, kā pati saka, psiholoģiskos treniņus cilvēkiem, kuri palikuši bez darba. Un šo gadu laikā ir bijusi lieliska iespēja novērot, kā mainījies "vidējais bezdarbnieks" un kādas problēmas, emocijas nodarbina viņa prātu. Par to arī mūsu saruna.

28. februārī notika Tukuma Dārzkopības biedrības konference. Šis bija pirmais nostrādātais gads valdes priekšsēdētāja amatā Andrim Vanagam. Kopumā tas bijis veiksmīgs un biedrībai piederošā firma «Tukuma Roze» strādājusi ar nelielu peļņu.

Otrdien Lestenes pamatskolas bērni pagalmā notīrīja sniegu. Atnesa klēpi, pāri klēpju malku. Iededza ugunskuru. Paši kopā ar skolotājiem nostājās aplī ap kuriņu un skandēja: "Mēs bijām, mēs esam, mēs būsim!" To par skolu savējo.