Dažādi

Vērojot krīzi

Interneta vidē parādījusies kāda petīcija, kas vēlāk kopā ar atbalstītāju parakstiem tikšot iesniegta Zviedrijas valdībai, lai mūsu aizjūras kaimiņi beidzot saņemas un okupē Latviju. Pateicībā, ja zviedri tiešām lūgšanas uzklausītu, petīcijas parakstītāji apņemas maksāt Zviedrijas nodokļus, pakļauties likumdošanai, ja vien par viņiem kāds parūpētos tikpat labi, kā to Zviedrija dara ar saviem pilsoņiem. Smiek-lī-gi!

Latvijas, Igaunijas, Kipras un Maltas ārlietu ministri grib veicināt bezvīzu režīmu ar Brazīliju

8. decembrī Latvijas, Igaunijas, Kipras un Maltas ārlietu ministri parakstīja kopīgu vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas viceprezidentam tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumos Žakam Barotam. Vēstulē ministri izsaka atbalstu Eiropas Komisijas centieniem pabeigt sarunas par ES un Brazīlijas īstermiņa vīzu atcelšanas līgumu un pauž cerību, ka līgums tiks sagatavots parakstīšanai ES un Brazīlijas samitā 22. decembrī Riodežaneiro, Brazīlijā.

Valsts kontrole: privatizācijas fonda izveidošanas mērķi nav sasniegti

Lai gan normatīvie akti paredz, ka valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi privatizācijas fondā, kas izlietojams konkrētu, precīzi formulētu mērķu sasniegšanai (piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam, ilgtermiņa kredītresursu un ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai), vairāk nekā 80% jeb Ls 78 502 768 naudas līdzekļu novirzīti tādu darbību finansēšanai, kas ir plānojamas un iekļaujamas ikgadējā valsts budžetā. Tā secinājusi Valsts Kontrole.

Gruzija saņēmusi Ukrainas ieročus abu prezidentu draudzīgo attiecību ietekmē

Nelikumīgā Ukrainas ieroču piegāde Gruzijai bijusi iespējama Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili personīgo draudzīgo attiecību dēļ. Tā informē interneta portāls www.vz.ru, citējot opozīcijā esošās Reģionu partijas deputātu, ieroču eksporta likumības izmeklēšanas parlamenta komisijas priekšsēdētāju Valēriju Konovaļuku. Komisijas rīcībā ir informācija, ka ieroču piegādēs iesaistīts arī V. Juščenko.

Latvija pēc 90. Vietas. Cilvēki. Notikumi

Nacionālā ziņu aģentūra LETA, tuvojoties tās 90 gadu jubilejai, ko tā atzīmēs 2009. gada 4. martā, sāk unikālu projektu "Latvija pēc 90. Vietas. Cilvēki. Notikumi.". Projekta laikā apzinās un dokumentēs Latvijas pilsētas un ainavas, kas attēlotas Ervīna Volfeiļa gleznotajās un LETA gandrīz pirms 90 gadiem izdotajās mākslas atklātnēs.

Indijas finansu galvaspilsētā atkal deg

9. decembra rītā Indijas finansu galvaspilsētā Mumbajā aizdedzies viesnīcas «Taj Mahal» 20. stāvs. Tā ziņo interneta portāls www.lenta.ru, atsaucoties uz «Agence France-Presse». Ugunsdzēsēji ziņo, ka ugunsgrēks lokalizēts, cietušo nav. Aizdegšanās iemesli pagaidām nav zināmi. Viesnīca «Taj Mahal» tika slēgta pēc tam, kad likvidēti teroristi, kas sagrāba ēku 26. novembrī. Šīs operācijas laikā nogranda vairāki spēcīgi sprādzieni, kas bojāja ēku.

Valsts kontrole konstatējusi nepilnības neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā

Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā konstatēts, ka Veselības ministrija (VM) nav izvērtējusi un novērsusi politikas plānošanas dokumentu neatbilstības un normatīvo aktu nepilnības neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā. Piemēram, revīzijā tika konstatēts, ka atsevišķās administratīvajās teritorijās neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāžu brigādes nav izvietotas tā, lai nodrošinātu savlaicīgu un tiesību aktu normām atbilstošu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Baltkrievijā protestē uzņēmēji

10. decembrī Baltkrievijas uzņēmēji izvērš protesta akcijas, iebilstot valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko ukaziem, kas var iznīcināt biznesu. Tā raksta interneta portāls www.charter97.org. Viens no uzņēmēju līderiem Viktors Gorbačovs norādījis, ka no 2009. gada 1. janvāra bez darba var palikt 120 000 baltkrievu tirgotāju, kas ieveda preces no Krievijas. "Mums izvirza tādus noteikumus, ka gluži vienkārši nav iespējams strādāt," izteicies V. Gorbačovs.

10. decembris – Cilvēktiesību aizsardzības diena

1948. gada 10. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju. Tās autori – ANO Cilvēktiesību komisija, kas izveidota 1946. gadā.