Redakcijas sleja

Vai zāģējam zaru, uz kura paši sēžam?

Vai zāģējam zaru, uz kura paši sēžam?

Jebkurš daudzmaz vērīgs cilvēks, braucot pa Latvijas ceļiem, apgalvos, ka meži mūsu valstī tiek nesaudzīgi izcirsti. Esam publicējuši neskaitāmas intervijas ar mežsaimniecības speciālistiem, tiem, kas pašlaik mežus apsaimnieko.

Vai kāds mani dzird?

Vai kāds mani dzird?

Šoreiz atkal gribu paspekulēt ar sīkdomām par zināmo un nojaušamo. Proti, par to, kādai informācijai dodam priekšroku. Par to aizdomājos kādā intervijā par negatīvo Tukuma policijas tēlu, ko tā kā ļaunprātīgi kultivē valsts redzamākie plašsaziņas līdzekļi; jo īpaši – kāds «degošs raidījums»…

Tāds dīvains laiks

Tāds dīvains laiks

Šis ir tāds dīvains laiks: brīdī, kad rakstu šīs rindas, vēl ir janvāris. Kad jūs tās lasīsiet – būs jau februāris. Šodien ir brīnišķi saulaina diena, bet rītdiena, iespējams, jau nāks ar lietu… Tikpat neprognozējama, dažādiem notikumiem pilna bijusi arī visa janvāra nogale.

Pa akmenim dārziņos Rīgā

Pa akmenim dārziņos Rīgā

Kaut arī jau pāris dienu baudām saules pielietu debesjumu, apkārt notiekošais vis diez ko uzmundrinošs neliekas. Un šoreiz, pārdomājot arī visas vietējā mēroga nebūšanas, prāts paģēr mest pasmagus akmeņus valsts galveno – Saeimas deputātu un valdības – dārziņā.

Par metanoiju

Par metanoiju

Metanoija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē gan grēku nožēlu, gan savas apziņas mainīšanu, gan prāta

Par attīstību domājot

Par attīstību domājot

Šķiet, pēdējā laikā vietēja mēroga rakstāmā sakrājies tik daudz, ka redakcijas slejā i piebilst ko

A kur palikt?

A kur palikt?

Pirms ķerties klāt šo nedaudzo rindiņu sacerēšanai, izmetu loku cauri pilsētai, un ziniet, kas man